Dzīvē viss patiesi skaistais un vērtīgais – mīlestība, veselība, gaiss un dabas skaistums mums jau ir dots, tikai mēs, nebeidzamajā skrējienā pēc labākas dzīves, šo patiesību nereti aizmirstam. Mēs esam GreenDo™ ģimene, kas atklājusi, ka atgriešanās pie pamatvērtībām un veselīga dzīves veida palīdz veidot ne tikai harmoniskas attiecības ģimenē, bet arī dzīvot saskaņā ar sevi un būt laimīgiem!
Zaļie raksti
Sporta traumas. Profilakse un ieteikumi, ko darīt, ja gadījies savainoties19.02.2009
Sporta traumas veido 2,5% no kopējā negadījumu skaita un ziemā tās visbiežāk ir saistītas ar ziemas prieku baudīšanu. Diemžēl cilvēkiem šķiet, ka, lai dotos uz kalniem slēpot, pilnīgi pietiek ar sporta inventāra iegādi. Tomēr būtiskāka par to ir cilvēka fiziskā sagatavotība. Daži padomi, kā izvairīties no traumām un ko darīt, ja tomēr gadījies savainoties.
Jāsāk ar plānu
No pieredzes varu teikt, ka katru gadu pirmajā slēpošanas dienā kalni arī mani savaldzina tā, ka pašai sev izvirzītie drošības noteikumi sākumā piemirstas. Tomēr katram cilvēkam ir jāizstrādā savs drošas slēpošanas/dēļošanas plāns. Tajā nozīmīga vieta ir arī aizsarginventāram, kas visiem ir obligāts.
Dēļotāju un slēpotāju aizsarginventārs atšķiras. Pēdējiem lielāka uzmanība jāpievērš ķiverēm. Ļoti būtiska ir arī māka nokrist.
Krītot svarīgi ir sagrupēties - neļaut rokām un kājām izstiepties, bet pievilkt tās klāt pie ķermeņa. Būtiski ir krist uz sāniem, lai samazinātu risku traumēt galvu un mugurkaulu.
Braucot ar sniega dēli, biežāk tiek traumētas locītavu saites – plaukstu un ceļu locītavas -, mugurkauls un, protams, arī galva, īpaši krītot uz pakauša. No pieredzes varu teikt, ka galvas traumas iespējamas gan tad, kad tikai mācās braukt ar sniega dēli, gan tad, kad parādās vēlēšanās attīstīt aizvien lielāku ātrumu un izvēlēties ekstrēmākas trases un lēcienus.
Drošības noteikumi, ko ievēroju pati, lieku ievērot savai ģimenei un iesaku draugiem:
1. Atceries, ka vistraumatiskākā ir slēpošanas pirmā un pēdējā diena!
Lai kā pirmajā dienā negribētos slēpot līdz pilnīgam spēku izsīkumam, ieklausies savā organismā. Ja rodas kaut mazākās sajūtas, ka pietiek, labāk velc nost slēpes uz izstaipi muskuļus, lai nesabojātu nākošo dienu un no rīta vispār varētu izrausties no gultas.
Līdzīgi ir ar pēdējo dienu, kad pārņem izmisuma pilna sajūta - ir taču pēdējā slēpošanas diena! Atrodoties kalnos, mēs nogurumu tā īsti nejūtam, jo esam pieraduši justies noguruši no garīgas slodzes un skābekļa bada ikdienā, atrodoties telpās. Tādēļ viegli varam sevi pārvērtēt un gūt nevajadzīgas traumas.
2. Alkoholisko dzērienu baudīšana pieļaujama tikai tad, kad slēpošanas inventārs noglabāts drošā vietā.
Alkohola iespaidā cilvēks kļūst nekritisks pret sevi, mazinās baiļu sajūta un tās vietā rodas vēlme pēc ekstrēmām izjūtām.
3. Izvēlies sev atbilstošas trases un braukšanas ātrumu. Neesi pārgalvīgs.
4. Ja neesi vēl pietiekami veikls un prasmīgs slēpotājs/dēļotājs, labāk turies trases malā, nevis vidū. Nekad neapstājies nepārredzamās nogāzēs, kur kāds tev var uzskriet virsū.
5. Sargi savus bērnus un nekad neatstāj viņus sev aiz muguras. Neļauj bērniem slēpot pa trasēm, kas nav atbilstošas viņu spējām.
6. Vienmēr lieto aizsargķiveri un citu aizsargekipējumu, īpaši locītavu stabilizatorus un aizsargvestes dēļojot.
7. Pilnveido savas prasmes, jo tā nodrošināsi sev ne tikai interesantāku atpūtu, bet arī iemācīsies izjust savu ķermeni un izvairīties no traumām.
8. Dzīvo tā, lai ziemas sezonai esi sagatavots, un slēpošana, slidošana vai dēļošana ir tikai daļa no tavām fiziskām aktivitātēm.
Jebkura regulāra fiziska slodze ikdienā palīdz nostiprināt ķermeņa muskulatūru, trenē locītavu stabilitāti, uzlabo kustību koordināciju un līdzsvara reakcijas, kas ir svarīgi, lai izvairītos no traumām ne tikai slēpojot vai dēļojot.
Kādu daļu slēpošanai paredzētā laika velti arī distanču slēpošanai, jo tā lieliski uzlabos ķermeņa fiziskās darba spējas, vienmērīgi nostiprinās muskulatūru un uzlabos koordināciju. Tas viss ir svarīgi arī kvalitatīvai kalnu slēpošanai.
9. Pēc jebkuras neikdienišķas fiziskas slodzes izstiep muskuļus.
Ja iespējams, ieej karstā vannā vai pirtī. Vari sarīvēties ar sildošu vai atvēsinošu ziedi, kāda, piemēram, ir GreenDo™ krēms.
10. Nākamajā dienā pēc slēpošanas sevi nežēlo, bet veic mērenu fizisku slodzi. Tā palīdzēs izdalīties muskuļos uzkrājušajai pienskābei.
Ja tomēr gadījies gūt traumu:
1. Esi kritisks pret sevi - izvērtē traumu un vajadzības gadījumā griezies pēc medicīniskās palīdzības.
Bīstamas var būt arī traumas, kuru gadījumā sākumā šķiet, ka īsti nav iemesla saukt medicīnisko palīdzību un ka var tikt galā ar paša spēkiem.
2. Ja esi guvis traumu kādā no ekstremitātēm, pirmkārt, ir svarīgi nodrošināt tās nekustīgumu, uzlikt sausu aukstumu (vislabāk aukstuma paketi vai dvielī ietītu maisiņu ar ledu) uz ne mazāk kā 20 minūtēm un novietot traumēto ekstremitāti augstāk par ķermeni.
3. Pie viegliem sasitumiem labi palīdz pretsāpju ziedes. Piemēram, Olfen™ plāksteri, kas mazina sāpes, iekaisumu un tūsku.
No dabiskajiem līdzekļiem var izmantot Arnikas ziedi, kas mazina tūsku un hematomas jeb asinsizplūdumu. Universāls līdzeklis ir arī propolisa ziede Evija. Sen zināma tautas medicīnas recepte ir kāpostu lapu kompreses, ko klāj uz sasitās vietas tūskas un asinsizplūduma mazināšanai.
4. Ja esi traumējis galvu, bet nav bijis samaņas zuduma un sliktas dūšas, drošības labad tomēr kādu dienu pavadi mierīgi, bez īpašas slodzes un pavēro savas sajūtas.
5. Nelieto pretsāpju medikamentus, jo tie var radīt maldīgu priekšstatu par traumu smagumu!
6. Šķietami viegla mugurkaula trauma var izpausties tikai pēc kāda laika, turklāt izpausmēm var nebūt saistības ar fizisku slodzi. Tās var parādīties, piemēram, atgriežoties pie sēdošā darba birojā.
Parasti pat vieglu muguras traumu rezultātā tiek pārstieptas mugurkaula locītavu saites un locītavas kļūst nestabilas. Lai tas nenotiktu, ir jābūt pietiekoši stiprai ķermeņa dziļajai muskulatūrai. Tādēļ pat ar nelielām sūdzībām griezies pie ārsta, kurš ieteiks pareizāko ārstēšanas veidu.
7. Pēc traumas ļoti svarīga ir arī rehabilitācija.
Kad noņem ģipsi vai imobilizējošo pārsēju, noteikti jājautā ķirurgam, kad drīkst uzsākt kustību izstrādi un kā to pareizi darīt. Šādos gadījumos ieteicams griezties pie fizioterapeita, kurš palīdzēs atgūt darba spējas un atjaunot kustību funkcijas.
Arī saišu sastiepumu gadījumos pēc akūtā perioda svarīgi nostiprināt muskulatūru, lai šādi sastiepumi drīz neatkārtotos atkal. Saites ir neelastīgas struktūras un ja vienreiz ir tikušas sastieptas, atpakaļ vairs nesaraujas. Tā rezultātā locītava kļūst nestabilāka. Tādēļ ir svarīgi trenēt muskulatūru ap locītavu, lai tā kompensētu saišu funkcijas.
Saistītie raksti:
Elpošanas sistēmas problēmas un dabiskie ārstnieciskie līdzekļi
Lai deguns pēc iesnām "nelobās"
Modernā dzīvesveida kliedziens - alerģijas
Nemazgā rokas? Iepazīsties - Rota vīruss
Praktiskas receptes saaukstēšanās un gripas profilaksei un cīņai ar simptomiem
Par kalpošanu citiem un veselīgu dzīvošanu - intervija ar jogas pasniedzēju Baibu Kranāti - Lazdiņu
Kondicionieru ietekme uz mūsu veselību
Klepus - dabisks sveiciens pavasarim
Komentāri
esk11.02.2010 plkst. 00:06 teica tā:
Pievienot komentāru: