Zaļie raksti
Saaukstēšanās profilakses abc08.10.2008
Ikviens no mums var kaut ko darīt, lai cīnītos pret saaukstēšanos vai vismaz atvieglotu savu pašsajūtu, ja tomēr saķertas iesnas un kakla sāpes. Saaukstēšanās profilakse kavē vīrusu iekļūšanu organismā un mazina vīrusu infekcijas sekmīgu darbību. Pirmā dabiskā barjera, kas aiztur vīrusus pēc nokļūšanas mūsu organismā, ir deguna un acu gļotāda. Tādēļ saaukstēšanās profilaksei ir ļoti svarīgi lietot veselīgu uzturu, uzturēt aktīvu dzīvesveidu, nodarboties ar sportu, uzturēties svaigā gaisā, stiprinot imunitāti un nodrošinot pilnvērtīgu šī priekšposteņa funkcionēšanu. Savukārt imūnsistēmai jābūt pietiekami stiprai arī gadījumā, kad esam jau saaukstējušies – mūs taču izārstē mūsu pašu imūnā sistēma! Lai šis imunitāte būtu pietiekami spēcīga un spētu uzvarēt cīņā ar vīrusiem, par to nepieciešams rūpēties ik dienu.
Kāda tad ir saaukstēšanās profilakses abc?
Bieži mazgājiet rokas!
Bieža roku mazgāšana ir vienkāršākais veids, kā izvairīties no slimības. Tādā veidā uz tām tiek iznīcināti vīrusi, kavējot to tālāku nonākšanu organismā, kā arī nodošanu citiem tieši vai pastarpināti.
Mazgājiet rokas 15 sekundes ar siltu ziepjūdeni. Diemžēl ne vienmēr iespējams nomazgāt rokas, kad tas nepieciešams. Šim nolūkam var nēsāt līdzi mazgāšanas vai dezinfekcijas līdzekļu šķīduma pudelīti vai aerosolu.
Der atcerēties, ka saaukstēšanos izraisošais rinovīruss uz ādas un priekšmetiem saglabājas 3 – 4 stundas.
Izvairieties pieskarties degunam un acīm!
Vēl viens saaukstēšanās profilakses paņēmiens ir nepieskarties degunam un acīm. Tādā veidā vīrusi nonāk uz gļotādām. Ja gļotādas nav pietiekoši mitras, vīruss šo dabīgo aizsargsistēmu pārvar, nonāk šūnās un sākas vīrusu vairošanās.
Deguna gļotāda kļūst sausa, ilgstoši uzturoties telpās un elpojot sausu gaisu.
Gļotādas kļūst sausākas arī cilvēkam novecojot. Arī smēķēšana ietekmē gļotu izdalīšanos un padara cilvēku uzņēmīgāku pret saaukstēšanos. Tādēļ ir ļoti svarīgi izvairīties gan no aktīvās, gan pasīvās smēķēšanas.
Elpojiet daudz svaiga gaisa!
Ieteicams pēc iespējas biežāk atrasties svaigā gaisā, kā arī regulāri vēdināt telpas. Slimību izraisītājiem patīk telpas ar sastāvējušos gaisu.
Uzlabojiet mikroklimatu telpās!
Liela nozīme ir arī telpu mitrajai uzkopšanai — grīdu mazgāšanai, putekļu slaucīšanai. Mazgājot telpas, ūdenim var pievienot telpu dezinficējošas augu ēteriskās eļļas, piemēram, lavandas, timiāna, kadiķa, eikalipta, salvijas, kanēļa, krustnagliņu, raudenes, tējas koka ēterisko eļļu.
Telpas temperatūrai nevajadzētu būt ne pārāk augstai, ne arī zemai. Ja gaiss ir sauss, to var mitrināt ar speciālām ierīcēm vai noliekot sildķermeņu tuvumā traukus ar ūdeni.
Labāka mikroklimata radīšanai izmanto arī aromlampas ar dabiskām ēteriskajām eļļām, kam piemīt dezinficējošas īpašības. Ēteriskās eļļas šķīdina visus toksīnus, arī vīrusus. Eļļas strādā tikai ar pataloģiju, jo patoloģiskās šūnas ir lādētas negatīvi, bet eļļu molekulas – pozitīvi. Divas un trīs ēteriskās eļļas kopā iedarbojas daudz spēcīgāk nekā katra atsevišķi, jo tās stimulē viena otru. Aromtrauciņā iepilina vienu pilienu ēteriskās eļļas uz 10 kvadrātmetru lielu telpu, un pāris stundu laikā, kamēr svecīte deg, eļļa lēnām izgaro un rada ne vien brīnišķīgu gaisotni telpā, bet arī to attīra. Ēterisko eļļu var uzpilināt arī uz spilvena pa nakti.
Tomēr saaukstēšanās gadījumā inhalācijas palīdzēs efektīgāk par aromlampām. Inhalācijām var izmantot speciālas ierīces, kā arī tvaika vannas. Bļodā ielej verdošu ūdeni un iepilina dažus pilienus ēteriskās eļļas. Tad apsedz galvu ar tīru dvieli un tur seju virs garaiņiem, kas ceļas no bļodas.
Organisma imūnsistēmu labvēlīgi ietekmē un stimulē bergamote, kumelītes, gandrene, roze, sandalkoks, citrons, lavanda un timiāns. Sajūtot pirmos saaukstēšanās simptomus, noderēs timiāna, kanēļa, krustnagliņu, eikalipta, salvijas, lavandas, ingvera, bazilika, rozmarīna, kalnu priežu un tējas koka ēteriskās eļļas.
Lietojiet uzturā daudz šķidruma!
Lietojiet pēc iespējas vairāk šķidruma ūdens vai tēju veidā – līdz pat diviem un vairāk litriem dienā. Ūdens darbojas arī kā sava veida atindētājs un izskalo no organisma kaitīgās vielas, tādēļ to lietot nepieciešams arī tad, kad esat saaukstējušies. Vīrusu laikā vakarā ieteicams izdzert puslitru tējas, kurām piemīt sviedrējoša un pretiekaisuma iedarbība (liepziedu, aveņu vai kazeņu augļu un lapu u.c. tējas), pēc tam sasegties un izsvīst, tādejādi caur sviedriem izvadot vīrusa radītos toksīnus.
Ēdiet veselīgi!
Nepareizs uzturs spēj vājināt organisma aizsargspējas jebkurā gadalaikā, taču jo īpaši rudenī un ziemā. Tādēļ uzturā pēc iespējas vairāk jālieto dabisko vitamīnu avotus - svaigus augļus un dārzeņus, arī sulu veidā.
Lietojiet uzturā skābpiena produktus (kefīru, dabiskos jogurtus, paniņas, biezpienu), jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē cilvēka imūnsistēmu.
Ikdienas ēdienkartē vajadzētu ieviest ķiplokus, kam piemīt antiseptiskas un baktericīdas īpašības; tas ir dabīgs imūnsistēmas stimulators, kas palīdz organismam cīnīties ar slimībām. Pievienojiet ēdienam pēc iespējas vairāk produktu, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību: sīpolus, lociņus, pētersīļus, dzērvenes un medu.
Tāpat imunitātes stiprināšanai svarīgi ir antioksidanti: vitamīni E un C, selēns, beta karotēns, bioflavanoīdi un piknogēls. Vitamīnu E var uzņemt, lietojot uzturā graudaugus, riekstus un augu eļļas. Organismam nepieciešamo C vitamīna devu vislabāk uzņemt ar svaigiem kāpostiem, saldajiem pipariem, dzērvenēm, kivi, citroniem, apelsīniem, greipfrūtiem un citiem augļiem.
Ikdienā var dzert arī vitamīniem bagātas tējas. Beta karotēns ir oranžajos un lapu dārzeņos, bioflavonoīdi dažādās ogās, augļos, piemēram, citrusaugļos. Savukārt piknogenols ir dabas viela, kuru iegūst no skuju kokiem.
Ar līkumu tiem, kas saaukstējušies!
Ja iespējams, jāvairās no ciešas, ilgstošas saskarsmes ar cilvēkiem, kam ir iesnas un klepus. Ja tas nav iespējams, vajadzētu vismaz vairīties no pieskaršanās šiem cilvēkiem, sarokošanās.
Šķaudot un klepojot, izvēlieties vienreiz lietojamo kabatlakatiņu, kas tūlīt jāizmet.
Labs miegs un fiziska aktivitāte!
Imūnsistēmai optimāli darboties palīdz arī pietiekams miegs un fiziski vingrinājumi. Smagi fiziski treniņi palielina saaukstēšanās risku, bet vidējas fiziskas aktivitātes to var samazināt.
Uzņēmību pret saaukstēšanās slimībām paaugstina psiholoģisks stress – jo vairāk stresa, jo augstāka uzņēmība. Ir jāspēj mazināt stresa situācijas un pietiekami jāsabalansē darba un atpūtas režīms.
Karstās procedūras!
Pieaugušajiem reizi nedēļā ir ieteicamas karstās procedūras – kārtīga pēršanās pirtī vai izsvīšana saunā. Izkarsēties var arī karstā vannā, kurai pievienots tējas novārījums vai ēteriskā eļļa.
Ja ir paaugstināta temperatūra, vannas peldes nav vēlamas, tad ieteicamas, piemēram, priežu ekstraktu inhalācijas.
Kāju karsēšana siltā ūdenī ir lielisks līdzeklis, ja aukstā laikā gadījies nosalt. Šī metode spēj līdzēt pret saaukstēšanās simptomiem – iesnām un kakla sāpēm, taču jāievēro, ka iedarbīga tā ir tikai saaukstēšanās sākuma posmā. Ceļoties ķermeņa temperatūrai, kāju karsēšana to, visticamāk, paaugstinās vēl vairāk, un līdz ar to pašsajūta var pasliktināties.
Raksts sagatavots sadarbībā ar farmaceiti Antru Liepiņu
Saistītie raksti:
Elpošanas sistēmas problēmas un dabiskie ārstnieciskie līdzekļi
Pēdu masāža - līdzeklis pret iesnām
Lai deguns pēc iesnām "nelobās"
Modernā dzīvesveida kliedziens - alerģijas
Nemazgā rokas? Iepazīsties - Rota vīruss
Praktiskas receptes saaukstēšanās un gripas profilaksei un cīņai ar simptomiem
Sporta traumas. Profilakse un ieteikumi, ko darīt, ja gadījies savainoties
Par kalpošanu citiem un veselīgu dzīvošanu - intervija ar jogas pasniedzēju Baibu Kranāti - Lazdiņu
Kondicionieru ietekme uz mūsu veselību
Klepus - dabisks sveiciens pavasarim

Komentāri
Gunita28.10.2008 plkst. 19:01 teica tā:
kants Janeks29.10.2008 plkst. 21:33 teica tā:
Velta03.11.2008 plkst. 10:58 teica tā:
kiki11.11.2008 plkst. 21:06 teica tā:
erita16.11.2008 plkst. 12:13 teica tā:
elina16.11.2008 plkst. 12:15 teica tā:
linda19.11.2008 plkst. 16:56 teica tā:
Pievienot komentāru: