Modernā dzīvesveida kliedziens – alerģija03.10.2009

 

 

- Protams, jo agrāk tas tiek darīts, jo mazāks ir risks. Pasaulē ir pētījumi, kas parāda to, ka ar alerģijām daudz mazāk slimo cilvēki, kas ir orientēti uz dabīgu dzīvesveidu, kuri ne tikai lieto uzturā dabīgu ēdienu, bet arī visādi citādi ievēro veselīgu dzīvesveidu - dzīvo laukos, mājās, kas celtas no dabīgiem materiāliem, nelieto cilvēka veselībai un dabai kaitīgu sadzīves ķīmiju. Jo mazāk uzturā tiek lietoti produkti, kam ir ilgs derīguma termiņš, kas ir apstrādāti, bagātināti, uzlaboti utt., jo lielāki ieguvēji būs gan topošā māmiņa, gan gaidāmais bērniņš, gan cilvēks, kas vienkārši vēlas pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. Visa tā saucamā ķīmija, kas dzīves laikā nonāk mūsu organismā, agrāk vai vēlāk paveiks savu neredzamo darbu, ko pēc tam sajutīsim mēs vai mūsu bērni, kuri mantos gēnus, uz kuriem šī ķīmija būs iedarbojusies.

 

- Alerģija viennozīmīgi ir pārmantojama. Tas ir iedzimts imūnsistēmas defekts, īpatnēja, pastiprināta organisma reakcija uz kaut kādām ikdienā sastopamām vielām, pret kurām tas izstrādā pretvielas, ko tam normāli nevajadzētu darīt. Tas notiek tikai to cilvēku organismos, kuriem ir šīs īpatnējās gēnu kombinācijas, kādu nav citiem. Tā kā par šiem procesiem nav atbildīgs tikai viens gēns, bet daudzi, tas ir sarežģīts imūnsistēmas mehānisms. Normālas organisma darbības rezultātā minētās pretvielas vajadzētu izstrādāt tikai pret vīrusiem un parazītiem, kas mūsu organismam ir sveši. Alerģijas gadījumā tās tiek izstrādātas pret pienu, putekšņiem, putekļiem, suņiem, kaķiem un tml. ierosinātājiem.

 

 

- Būs grūt pateikt, vai tas notiks vienas vai vairāku paaudžu laikā, tomēr to viennozīmīgi parada pēdējie 100 gadi, kuros civilizācija ir ļoti ātri gājusi uz priekšu. Ļoti strauji ir izmainījies mūsu dzīvesveids, līdzi nesot vides piesārņojumu un visu pārējo. Jo vairāk pie mums nāk civilizācija, jo vairāk ir alerģiju un šajā ziņā jaunattīstības valstis ļoti strauji panāk attīstītās valstis. Šobrīd ir iestājies zināms plato stāvoklis, kad vairs tik krasi nepieaug alerģisko cilvēku skaits. Tas izskaidrojams ar to, ka vide vairs nemainās tik strauji, kā tas ir noticis līdz pagājušā gadsimta sākumam un beigām. Pēdējo 30 gadu laikā nav notikušas tik ievērojamas izmaiņas mūsu uztura ieradumos, mājokļu vidē, kā tas ir bijis pirms tam. Tāpēc tiem trīsdesmitgadniekiem un jaunākiem cilvēkiem, kam šobrīd dzimst bērni, alerģiju rādītāji ir statiskā līmenī, kas tomēr ir diezgan augsts.

 

 

- Jā un tiklīdz bērnam paliek viens gadiņš, daudzi vecāki uzskata, ka var sākt dot visu – kečupu, fantas, kolas un visu pārējo. Tad arī rodas visas problēmas.

 

 

- Protams, ka mūsdienās dzīvē ir grūti pilnībā izvairīties no veselībai kaitīgās ķīmijas. Pasaule mums apkārt ir tāda, kāda tā ir un perspektīvas nav nekādas pozitīvās. Arī cilvēks, tāpat, ka citas sugas, pielāgojas jaunajiem dzīves apstākļiem. Tomēr neskatoties uz to, dabīga pārtika mūsu organismam joprojām ir piemērota visvairāk. Protams, tikai ar to, ka sākam ēst veselīgi, mēs nevaram sevi un savus bērnus pasargāt no alerģijas, ja ir tikuši izmainīti gēni. Ar to, ka topošā māmiņa sāk uzturā lietot tikai dabiskus produktus, atteiksies no jogurtiem, ko var mēnešiem lietot istabas temperatūrā, un tā vietā dzers rūgušpienu, gēnus vairs neuzlabos, tomēr rezultāti būs un tas ir daudz labāk, kā nedarīt neko.

 

 

- Organisma alerģiskā reaktivitāte mainās atkarībā no vecuma. Bērniem visizplatītākās ir pārtikas alerģijas, vēlāk parādās inhalējamās alerģijas – pret putekļiem, dzīvnieku spalvām. Skolas vecumā jauniešiem vairāk novērojamas polinozes – alerģijas pret ziedputekšņiem. Ir cilvēki, kuri savas dzīves laikā iziet visas šīs stadijas vienu pēc otras. Ir cilvēki, kam visu mūžu it viena alerģija, un tādi, kam tā parādās tikai noteiktā vecumā. Ja cilvēkam bērnībā ir bijusi pārtikas alerģija, pastāv lielāka iespēja, ka tālākajā dzīvē viņam atklāsies vēl kāda cita alerģija. Taču tā var būt arī pirmā un vienīgā alerģiskā izpausme. Katrs gadījums ir ļoti individuāls. Vienam ar alerģiju palīdz tikt galā ārsts, citam tā pāriet pati no sevis. Ļoti daudzos gadījumos alerģija ar laiku pāriet un izzūd, cilvēkam paliekot vecākam. Vislabākās zāles ir novērst kontaktu ar alerģijas izraisītāju, taču ne vienmēr tas ir iespējams. Var atteikties no piena, zemesriekstiem, taču no putekšņiem izvairīties ir ļoti grūti. Medicīna var palīdzēt cilvēkam sadzīvot ar alerģiju.

 

- Alerģija var sākties jebkurā vecumā un ķīmiskās vielas to noteikti var veicināt un pašas var radīt toksiskas reakcijas. Piemēram, ja cilvēkam ir alerģiska reakcija uz dažādām zālēm un arī ikdienā uzturā viņš lieto ar ķīmiju bagātus produktus, alerģiskums var pastiprināties.

Var parādīties arī pseido alerģijas, kas nav īsta alerģija, bet organisma īpatnēja reakcija, ja cilvēks kaut ko ir saēdies par daudz. Tā var izpausties kā sāpes vēderā, vemšana, caureja, niezoši izsitumi uz ādas, ja, piemēram, saēdamies kilogramiem mandarīnu vai desmit konfektes. No viena mandarīna vai konfektes šim cilvēkam nekādas reakcijas nebūtu. Tā ir atšķirība no klasiskās alerģijas, kad nopietnas sekas var izraisīt vissīkākā saskarsme ar vielu, pret kuru ir alerģija.

 

Agrīnā vecumā - piens, olas, soja, kvieši -, vēlāk – zivis, vēžveidīgie, rieksti, zemesrieksti. Tādi produkti, kā zemenes, tomāti, rieksti, šokolāde, satur ļoti daudz histamīnu – aktīvu vielu, kas ir arī nātrēs, kurām pieskaroties, jebkuram cilvēkam rodas nātrenes izsitumi. Tāpēc minēto produktu pārmērīga lietošana uzturā ļoti bieži izraisa nepatīkamas reakcijas. Tāpat arī jēlas zivis un gaļa, ilgi noturētie sieri, sarkanvīns. Taču šajā gadījumā nav runa par klasiskām alerģijām, bet par ķīmiski toksiskām reakcijām – pārtikas nepanesību, ko izraisa konkrēti produkti, pastiprinātu organisma jūtīgumu pret kaut ko. Ar to var sadzīvot, ievērojot noteiktus piesardzības pasākumus – ēdot nelielos apjomos, nekombinējot iepriekš minētos produktus, kuri satur šīs aktīvās vielas.

 

 

- Visas mākslīgās pārtikas krāsvielas. Ļoti bieži alerģiju izraisa dzeltenā krāsviela, ko izmanto cepumos un maizītēs. Vēlams, lai produktos būtu pēc iespējas mazāk E burtiņu, kaut gan nekad nevar paļauties uz to, ka ražotājs ir atspoguļojis visu. Varam tikai cerēt, ka, ja uz iepakojuma ir rakstīts „bez konservantiem”, tā arī ir. Praktiski visām maizēm šodien tiek pievienoti irdinātāji un stabilizatori, pienam un jogurtiem pievieno vielas, kas novērš pūšanas un rūgšanas procesus. Tajā pašā laikā šie dabīgie procesi mūsu kuņģa un zarnu traktam ir nepieciešami. Vērtīgākais, protams, ir tas, kas nav ticis apstrādāts, svaigi spiestas sulas. Vislabāk, ja izdodas atrast un iegādāties produktus, par kuru ekoloģiskumu ir pilnīga pārliecība. Taču jaunajām māmiņā, kurām nav iespējas saviem bērniņiem gatavot biezenīšus un spiest sulas no pašu saimniecībā izaudzētā, iesaku labāk dot bērniņam veikalā nopērkamo specialo pārtiku un sulas burciņās. Tas ir drošāk nekā pirkt svaigus produktus veikalā un gatavot pašiem, jo speciālajā pārtikā izmantotie augļi un dārzeņi vismaz tiek testēti, lai tajos nebūtu smagie metāli. Tomēr ar ekoloģisku uzturu ir par maz! Visu dzīvesveidu vajag dabisku. Diemžēl vides piesārņojums jau ir neatgriezenisks. Tomēr, jo zaļāk mēs dzīvosim, nepieciešamības gadījumā izvēlēsimies lietot dabīgus ārstniecības līdzekļus, jo paši un mūsu bērni būs veselāki.