Autors: Antra Liepiņa, farmaceite
Kā pasargāt sevi no gripas? Gripas sezona rit pilnā sparā. Pēdējo 21 sezonu laikā deviņās gripas uzliesmojumi sākās februārī, piecās - janvārī, četrās - decembrī un trīs - martā. Gripa skar visas vecuma grupas, tomēr visbiežāk ar to slimo bērni. Tāpat kā saaukstēšanās, gripa ir vīrusu infekcijas slimība, kas skar elpošanas sistēmu (degunu, kaklu, plaušas). Daudzi gripas un saaukstēšanās simptomi ir līdzīgi, tomēr tās ir viegli atšķiramas. Gripa, piemēram, sākas pēkšņi ar izteiktiem simptomiem, kamēr saaukstēšanās gadījumā tie attīstās pakāpeniski. Kā atpazīt simptomus un ko darīt, lai neslimotu?
Gripas cēloņi
Gripa ir infekcijas slimība, ko izraisa dažādi vīrusu tipi. Pirmo gripas vīrusu atklāja 20. gs. 30. gados. Kopš tā laika zinātnieki gripas vīrusus klasificē A, B un C tipā. A tips ir visbiežāk sastopamais un parasti izraisa vissmagākās gripas epidēmijas. A tipa gripas vīrusi tiek iedalīti divos apakštipos. B un C tips nav tik plaši sastopams. B tips var izraisīt mazākus, vairāk lokalizētus slimības uzliesmojumus. C tipa vīruss ir retāk sastopams un parasti izraisa tikai vieglu saslimšanu. Gripas vīrusiem vērojamas biežas antigēnas pārmaiņas no gada uz gadu. Parādās dažādi vīrusu apakštipi.
Gripa ir nopietna slimība, jo tai raksturīgi strauji uzliesmojumi un liels inficēto cilvēku skaits. Slimība izplatās epidēmiju un pandēmiju veidā.
Gripas epidēmijas vērojama galvenokārt noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tai raksturīgs saslimšanas biežuma straujš pieaugums. Epidēmiju laikā gadā gripu izslimo 20 - 50% iedzīvotāju. Gripas epidēmijas atkārtojas ik pēc viena līdz diviem gadiem. Epidēmijām dod vārdu pēc vietas, kurā atklāts attiecīgais vīrusa apakštips, - Pekinas, Honkongas vai Krievijas gripa.
Gripas pandēmjas rodas ik pēc 10 - 30 gadiem. Tās izraisa gripas A vīruss. Slimība skar plašas ģeogrāfiskas teritorijas, saslimšana izplatās strauji. Pandēmija var ilgt no dažām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem. Cilvēces vēsturē vispostošākā bija 1918. - 1919. gada "Spāņu gripas" pandēmija, kas nogalināja miljoniem cilvēku.
Kā izplatās gripas vīruss?
Gripas
vīruss izplatās ļoti strauji un cilvēku uzņēmība pret to ir ļoti liela. Uzskata, ka gripas izplatīšanās vai pārnešana notiek gaisa - pilienu veidā, kad ar gripu inficēts cilvēks
klepo, šķauda vai runā.
Vīruss iekļūst cilvēka degunā, kaklā vai plaušās un sāk vairoties, radot gripai raksturīgos simptomus. Atsevišķos gadījumos ar gripu var inficēties tiešā ādas kontaktā ar slimu cilvēku vai pieskaroties virsmai, uz kuras ir gripas
vīrusi (piemēram, durvju rokturis), un pēcāk pieskaroties degunam vai mutei.
Gripas simptomi
Iekļuvis cilvēka organismā,
vīruss vairojas elpošanas ceļu epitēlijšūnās. No turienes
vīruss, tā izdalītie toksīni, kā arī
vīrusu un audu sabrukšanas produkti iekļūst asinīs un rada organisma intoksikāciju. Tās pazīmes tad arī ir visiem tik labi zināmie gripas simptomi.
Visraksturīgākā gripas pazīme ir pēkšņa simptomu parādīšanās — slimnieki bieži var precīzi noteikt slimības sākuma brīdi. Tam seko paaugstināta temperatūra, drebuļi,
galvassāpes,
slikta pašsajūta, sāpes acu ābolos, kaulos, muskuļos. Rodas
sāpes kaklā, sauss
klepus. Dažreiz var būt asinsizplūdums ādā un gļotādā, deguna asiņošana. Tās ir sekas tam, ka gripas
vīrusa darbības rezultātā palielinās kapitālu caurlaidība.
Inkubācijas periods parasti ilgst no vienas divām līdz piecām dienām, kad gripas slimnieks ir bīstams apkārtējiem, jo ir infekciju avots. Ja slimība noris bez sarežģījumiem, piecu līdz desmit dienu laikā veselības stāvoklis uzlabojas. Tomēr vēl pāris nedēļas pēc tam cilvēks jūtas ne īsti slims, ne vesels - raksturīga nervozitāte, enerģijas trūkums, nogurums, var būt neizteiktas galvas sāpes u.c. simptomi.
Gripas simptomu smagumu nosaka gan
vīrusa tips (A tipa vīrusa izraisīta gripa biežāk noris vidēji smagi un smagi), gan pacienta vecums (gripa smagāk noris maziem bērniem un cilvēkiem pēc 60 – 65 gadiem), pacienta iepriekšējais veselības stāvoklis (hroniskas slimības), kā arī slimības gaita un ārstēšana.
Gripa var noritēt arī viegli. Simptomi ir maz izteikti, var būt neliela temperatūra,
slikta pašsajūta. Pēc pāris dienām veselības stāvoklis uzlabojas, un cilvēks pat nenojauš, ka ir izslimojis gripu. Vidēji smagas gripas gadījumā temperatūra var paaugstināties līdz 39 °C un vairāk, ir lauzošas sāpes muskuļos un locītavās, galvas sāpes, paaugstināta jūtība pret gaismu,
klepus, sākumā sauss klepus, ko pavada sāpes, var būt sāpes aiz krūšu kaula, acu konjunktīvu apsārtums,
iesnas un
aizlikts deguns. Ļoti smagas gripas gadījumā var būt nepieciešama pilna intensīvā aprūpe.
Slimības izplatība un profilakse
Imunitāte pēc gripas pārslimošanas ir īslaicīga (divi līdz trīs gadi) un tikai pret attiecīgo
vīrusa tipu. Ar to arī izskaidrojams viena noteikta gripas
vīrusa tipa izraisīto epidēmisko uzliesmojumu periodiskums. Iemesls, kāpēc ar gripas
vīrusu ir tik grūti cīnīties, ir tā antigēnu struktūras mainīgā daba. Tas rada grūtības izstrādāt
vakcīnu, efektīvu ilgstošā laika periodā. Katru gadu gripas sezonas nobeigumā tiek izteiktas prognozes un plānoti pasākumi nākošā gada gripas
vīrusa tipam. Situāciju sarežģī arī tas, ka nereti gripas
vīrusa tipi kombinējas.
Gripas
vakcīnas parasti tiek gatavotas no diviem biežākajiem A tipa gripas
vīrusa apakštipiem un esošā ikgadējā B tipa gripas
vīrusa apakštipa.
Vakcīna satur nogalināta gripas
vīrusa daļiņas, liekot cilvēka šūnām izstrādāt imunitāti (antivielas), pret
vīrusu. Imunitāte pēc
vakcinācijas izveidojas septiņu līdz desmit dienu laikā.
Tomēr gripa savas mainības dēļ nav pilnīgi vakcīnkontrolējama. Pētījumi liecina, ka potēšanas efektivitāte ir no 30 līdz 90%. Jau pieminētās gripas
vīrusa mainīgās dabas dēļ,
vakcīna katru gadu tiek izstrādāta no jauna un katru gadu pirms gripas sezonas sākšanās
vakcinācija ir jāatkārto. Ja pēc
vakcīnas izstrādes un saražošanas attīstās neparedzēts
vīrusa celms, potētie cilvēki no tā nav pilnībā pasargāti.
Sakarā ar bakteriālo infekciju risku,
vakcinācija īpaši ieteicama cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām sirds un plaušu slimībām, cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, personām, kas dzīvo slēgtās iestādēs (pansionāti, internāti u.c.), diabēta un nieru slimniekiem.
Kā ārstē gripu?
Gripa ir nopietna un visai neprognozējama infekcijas slimība, tāpēc pašārstēšanās nebūtu ieteicama attiecībā uz bērniem, pacientiem ar hroniskām slimībām un pacientiem pēc 60 – 65 gadiem. Vecākiem cilvēkiem parasti ir pazemināta imunitāte un vērā ņemams papildus diagnožu (pārsvarā sirds slimību) daudzums. Šajos gadījumos gripa ir īpaši neprognozējama.
Saslimšanai ar gripu nav specifiskas ārstēšanas, taču cīņai ar infekciju iesaka gultas režīmu, pietiekamu šķidruma uzņemšanu un dažādu simptomātisku līdzekļu (temperatūras pazeminātāju, atkrēpošanas līdzekļu, pretsāpju līdzekļu u.c.) lietošanu.
Gripas laikā kā temperatūras pazeminātāju neiesaka lietot aspirīnu. Tam piemīt asins šķidrināšanas īpašības, bet tā kā gripa paaugstina asinsvadu caurlaidību, šī kombinācija var izraisīt asins izplūdumus. Īpaši bīstami, ja tas notiek plaušās.
Arī antibiotikām nav vietas gripas ārstēšanā, jo vīrusu darbību tās neierobežo. Ja antibiotikas tiek lietotas bez vajadzības, var attīstīties baktēriju rezistence (noturība). Ja šādā gadījumā pēkšņi nākotnē radīsies bakteriāli sarežģījumi, pēc gripas komplikācijas un būs nepieciešama antibiotiku lietošana, to iedarbība būs mazāk efektīva.
Gripas ārstēšanai var izmantot dažādus
pretvīrusu medikamentus. Speciālisti tos iesaka lietot novājinātiem vai slimiem pacientiem.
Komplikācijas pēc gripas
Gripa var veicināt jebkuras hroniskas slimības uzliesmojumu. Tā var provocēt jau esoša hroniska procesa paasinājumu, tādēļ var rasties
deguna blakusdobumu, auss iekaisums. Sirds muskuļa iekaisums – miokardīts nereti pievienojas jau kādai esošai sirds slimībai. Diezgan bieži sastopama komplikācija ir pneimonija (plaušu karsonis). Tā prasa nopietnu ārstēšanu, tādēļ vieglprātīga attieksme nav pieļaujama. Arī bronhīts jāārstē tikpat nopietni. Galvas smadzeņu vai galvas smadzeņu apvalku iekaisums biežāk ir smagas un ļoti smagas gripas norises gadījumā.
Ko katrs pats varam darīt?
1. Gripa ir ļoti lipīga. Rūpējieties par savu un arī apkārtējo cilvēku veselību - saslimstot palieciet mājās. Arī ārstu vislabāk ir aiciniet pie sevis.
2. Ja esat jau saslimis, jums nepieciešams miers un atpūta. Gultā jāatrodas arī tādēļ, lai mazinātu sirds un plaušu slimību saasinājuma risku. Ļoti bīstamas sekas, ko var izraisīt gripa, ir sirds muskuļa iekaisums (miokardīts) un saasināta pneimonija. Gultā vajadzētu palikt no 3 līdz 5 dienām.
3. Dzeriet daudz šķidruma. Ieteicamākas ir zāļu tējas, kas satur vitamīnus un mazina iekaisumu, piemēram, kumelīšu un liepziedu tēja, upeņu, aveņu, meža zemeņu tēja.
4. Ļoti veselīgas ir arī inhalācijas ar pāris pilieniem eikaliptu vai piparmētru ēteriskās eļļas. Var izmantot arī kumelīšu uzlējumu vai speciālu augu ēterisko eļļu maisījumi, kuru sastāvā ir arī eikalipta un piparmētras ēteriskā eļļa. Piemēram, GreenDo ēterisko eļļu maisījums.
5. Veselīgs uzturs. Ir pierādīts, ka C vitamīns padara vieglāku slimības gaitu un paātrina atveseļošanos. Atcerieties, ka dabīgie C vitamīna avoti ir citrusaugļi, dzērvenes, kāposti un paprika.
6. Spēciniet imūno sistēmu ar ķiplokiem, kas satur dabīgās antibiotikas un pretvīrusu vielas.
7. Veselībai vērtīgas vielas satur arī dažādi bišu produkti, it sevišķi propoliss. Taču jāņem vērā, ka dažiem cilvēkiem tie var izraisīt alerģiskas reakcijas.
8. Slimības laikā ierobežojiet fiziskās aktivitātes. No lielas slodzes vajadzētu izvairīties arī vēl nedēļu vai pat divas pēc atveseļošanās. Fiziskās nodarbības atsāciet pakāpeniski.
Saistītie raksti:
Saaukstēšanās profilakses abc
Par vakcināciju, nevis govīm
Par elpošanas sistēmas problēmām un dabiskiem ārstnieciskie līdzekļi
Kas ir saaukstēšanās?
Komentāri
Artūrs04.02.2011 plkst. 14:21 teica tā:
Vika07.02.2011 plkst. 19:15 teica tā:
765 inefdv22.03.2012 plkst. 18:35 teica tā:
Vika22.03.2012 plkst. 18:37 teica tā:
Veronika04.04.2012 plkst. 11:08 teica tā:
inta14.04.2012 plkst. 10:53 teica tā:
bernam sapeja kakls bija temperaturaun klepus, sudzejas ka sap galva. viss bija svetku dienas pie arsta netikam, arsteju ar to kas majas bija. pectam klepus kluva burbulojos un mazliet sapeja ausis. kad aizvedu pie arsta bija jau 7 dienas temperatura, arsts kartina ierakstija kautko par bronham ari troksni plausas ir un izrakstija antibiotikas. aizvedu pie lora, lors pateica ka temperatura nav del ausim. temp. bija 10 dienas 38. dzer antib.temp. vairs nav, bet klepus gan ir un tas nemainas. tagad ari man ir temp.38 iesnas, aizkritusas ausis un neliels klepus vairak nekas. jutos ta ka esmu pamatigi saaukstejusies. es nezinu ko man darit ka man arsteties.
Pievienot komentāru: