Elpošanas sistēmas problēmas un dabiskie ārsnieciskie līdzekļi08.10.2008

Elpceļu problēmas - mūsdienu dzīvesveida realitāte

Kā elpojam, tā jūtamies!

Elpošanas sistēma ir kā lakmusa papīrītis, kas atklāj, kā jūtas ķermenis kopumā – kāda ir fiziskā un psiholoģiskā pašsajūta. Elpošanas ceļi ir vieni no pirmajiem, kas signalizē, ka cieš no mūsdienu dzīvesveida: sausā biroju gaisa, smēķēšanas, stresa.

Somijas speciālisti aplēsuši, ka nacionālajā ekonomikā nodarbinātajiem nelabvēlīgais iekštelpu gaiss ik gadu izmaksā ap 1,5 miljardiem eiro. Garās stundas, kas pavadītas biroju sausajā gaisā padara cilvēku uzņēmīgāku pret patogēniskajiem vīrusiem, jo samazinās spēja izvadīt tos no deguna ar gļotām.

Savukārt neveselīgais paradums – smēķēšana – bojā daudzkārtaino cilindrisko skropstiņepitēliju, ar ko ir klāti elpceļi. Skropstiņas, kuru ikdienišķais pienākums ir attīrīt elpceļus, sāk kustēties lēnāk un lēnāk, līdz vispār pārstāj strādāt. Tā rezultātā parādās tā dēvētais smēķētāju rīta klepus. Turklāt smēķētājiem ir lielāks risks saaukstēties (smēķēšana ietekmē gļotu izdalīšanos) un parasti slimība norit smagāk nekā nesmēķētājiem.

Nez vai varam cerēt, ka tuvākajos gados samazināsies stress, ko izraisa dinamiskais dzīvesveids, pārstrādāšanās. Elpceļu gļotādas inervācijā liela nozīme ir veģetatīvai nervu sistēmai, kuru ietekmē mūsu emocijas. Stresa ietekmē gļotšūniņas izdala mazāk gļotas un parādās dažādi nevēlami efekti: mute kļūst sausa, sāk svīst rokas. Zinātniski pierādīts, ka ilgstošs stress imūnsistēmas nomākuma dēļ paaugstina uzņēmību pret vīrusinfekcijām – jo vairāk stresa, jo augstāka uzņēmība.

Saaukstēšanās izraisītās problēmas elpceļos

Mūsdienās saaukstēšanās ir biežākā infekcijas slimība, kas nes lielu ekonomisku slogu – kavētas darbadienas, skolu apmeklējumus. Tā piemēram ASV katru gadu saaukstēšanās dēļ 100 miljonu reižu tiek apmeklēts ārsts, kas izmaksā 7,7 miljardu ASV dolāru gadā. Papildus 4 miljardi ASV dolāru katru gadu tiek tērēti recepšu zālēm un 400 miljoni dolāru par recepšu zālēm, kas samazina saaukstēšanās simptomus. Bez tam 1,1 miljards dolāru katru gadu tiek samaksāts par ārstu izrakstītām antibiotikām saaukstēšanās ārstēšanai, lai gan antibiotikas nedarbojas vīrusslimību gadījumā.

Saaukstēšanos var izraisīt vairāk nekā 200 vīrusu; visbiežāk pie vainas ir rinovīruss, kas izraisa 30-50% saaukstēšanās gadījumu. ASV Alerģijas un infekciju slimību nacionālais institūts aprēķinājis, ka skolas vecuma bērniem saaukstēšanās gadījumu skaits var sasniegt līdz pat 12 reizēm gadā, pieaugušajiem ir vidēji 2– 4 saaukstēšanās gadījumi gadā.

Ar saaukstēšanos saistītie simptomi parādās 10 – 16 stundas pēc vīrusa iekļūšanas degunā. Pirmie pamanāmākie saaukstēšanās simptomi ir kairinājuma sajūta degunā, kaklā, aizlikts deguns. Pēcāk seko iesnas, kakla sāpes, šķaudīšana, klepus, galvassāpēs, muskuļu sāpes, vispārējs nespēks, var būt arī paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Viens no mītiem, kas saistīts ar saaukstēšanos – tā rodas no salšanas, pārkaršanas, slapjiem matiem. Zinātnieki pierādījuši, ka šie aspekti maz ietekmē saaukstēšanās rašanos. Galvenais tomēr ir un paliek kontakts ar slimu cilvēku.

Vēl viens izplatīts mīts – saaukstējas tie, kuriem ir novājināta imūnsistēma. Pētījumi liecina, ka arī veseli cilvēki ar normālu imūnsistēmu ir ļoti uzņēmīgi pret saaukstēšanos, tiklīdz vīruss iekļūst degunā.

Ķīmiskos vai dabīgos ārstniecības līdzekļus?

Izvēlēties ķīmiskos vai dabīgos ārstniecības līdzekļus ir aktuāls jautājums, kur atbildība nereti ir ne tikai speciālistu, bet arī pacientu rokās. Un nereti 21. gadsimta steidzīgais cilvēks izšķiras par labu ķīmiskajam preparātam, jo spīdošos rezultātus darbā gaida tūliņ un tagad. Diemžēl šādam lēmumam seko rikošeta efekts. Ilgtermiņā veselība zaudē. Turklāt nevar aizmirst arī par zāļu blaknēm. Eiropā veikto pētījumu dati vēsta, ka 11,5 procenti pacientu Norvēģijā, 13 procenti – Francijā un 16 procenti Lielbritānijā uz slimnīcu dodas tieši zāļu blakusparādību dēļ. ASV veiktie pētījumi ir skarbi – pēdējos gados starp mirstības cēloņiem zāļu blakusparādības ieņem ceturto līdz sesto vietu.

Kad izvēlēties dabīgos līdzekļus un kad ķīmiskos? Speciālistu ieteikums ir vienkāršs: ja ir viegli kairināta gļotāda, tikko parādījušies pirmie saaukstēšanās simptomi, tad labākā izvēle ir veselīgs dzīvesveids un dabiskie preparāti. Turklāt jāatceras, ka antibiotikas nav efektīvas pret vīrusu infekcijām. Saaukstēšanās simptomi parasti ilgst 7 dienas, bet 25% slimnieku var ilgt līdz pat divām nedēļām. Saaukstēšanās var turpināties arī ar bakteriālu vidusauss, deguna blakusdobuma, elpceļu infekciju, kad bez ārsta palīdzības un kontroles neiztikt.

Vai iespējams sagatavoties un pienācīgi stāties pretim vīrusu infekcijām? Profilakses nolūkos ieteicama kombinēta mērena fiziska aktivitāte ar dabiskiem līdzekļiem, pietiekams miegs un bieža roku mazgāšana, kas ir pietiekami laba aizsardzības taktika pret saaukstēšanās slimībām. Sportiskās aktivitātes palīdzēs izdzenāt asinis pa asinsvadiem un uzmundrināt elpceļus no iekšpuses, bet dabīgie ārstnieciskie līdzekļi tos nomierinās, pabaros un pārklās no ārpuses.

Aromaterapija un ēteriskās eļļas ārstnieciskos nolūkos

Atgriešanās pie dabīgā

Pasaulē šobrīd aromterapija piedzīvo uzplaukumu. Tas saistīts ar cilvēku dabisko vēlmi izvairīties lietot sintētiskus preparātus. Aromaterapija nevar aizstāt klasisko medicīnu un ārsta nozīmētos medikamentus. Taču tā var uzlabot pašsajūtu, mazināt trauksmes un stresa ietekmi, nomierināt vai uzmundrināt, palīdzēt sakārtot domas un ķermeņa darbību. Un bieži ar to pietiek, lai darītu mūs veselākus un laimīgākus. Aromaterapija izmanto dabas spēku, kas slēpjas augu ēteriskajās eļļās, kuru lielākā vērtība – simtprocentīgs dabiskums, kas neizsauc negatīvus blakus iedarbības procesus lietošanas laikā.

Pirmās vēstures liecības par augu ēterisko eļļu izmantošanu – aromaterapiju –datētas apmēram pirms 5 tūkstiešiem gadu senajā Ēģiptē, kur priesteri tās izmantoja reliģiskās ceremonijās. Vēlāk Indijā aromaterapija tika ierakstīta vēdās, ir aprakstītas vairāk kā 700 augu ēterisko eļļu īpašības. Savukārt 20. gs. sākums glabā kādu interesantu notikumu – franču ķīmiķis Renē Moriss Gatfoss, eksperimentējot savā laboratorijā, nejauši apdedzināja roku un, lai mazinātu sāpes, iemērca to tuvākajā traukā ar šķidrumu. Trauks izrādījās pildīts ar lavandas eļļu. Gatfosa roka sadzija daudz ātrāk nekā parasti, turklāt neatstājot rētas. Veicot pētījumus, viņš konstatēja, ka daudzas dabiskās ēteriskās eļļas izrāda lielāku iedarbību par sintētiskajām.

Saaukstēšanās gadījumā labāk nevis uzreiz dzert zāles, bet pirmajā dienā ļaut imūnsistēmai pašai aktivizēties, kas arī ir aromaterapijas viens no galvenajiem uzdevumiem.
 

Ēterisko eļļu lietošana un iedarbība 

Viena ēteriskā eļļa sevī var iekļaut 120-600 dažādas bioaktīvās vielas, kuras atkarībā no vajadzības uz organismu var iedarboties dažādi. Ar to arī ir izskaidrojama augu ēteriskajām eļļām raksturīgā daudzpusīgā iedarbība. Lūk daži piemēri!

Piparmētru ēteriskā eļļa

Eļļai piemīt antiseptiska, pretsāpju iedarbība, tā veicina sviedru izdalīšanos, ir stimulējoša, nervus stiprinošana, spazmu mazinoša. Tiek izmantota lokāli ārstējot gļotādas bojājumus, ko pavada nieze.

Eikalipta ēteriskā eļļa

Viena no ēteriskajā eļļām, kas visveiksmīgāk tiek galā ar elpošanas ceļu slimībām - saaukstēšanos, iesnām un klepu. Šīs eļļas sastāvā esošais spirts – eikaliptols – spēj samazināt gļotu veidošanos un palīdz tām izdalīties. Visātrāk iedarbojas inhalācijas veidā. Piemīt antiseptiskas, antibakteriālas, pretvīrusu, pretiekaisuma, pretsāpju, spazmolītiskas īpašības, veicina atkrēpošanu, mazina drudzi, veicina sviedru izdalīšanos, stimulē audu reģenerāciju, mazina tūskas, veicina asiņu piesātināšanos ar skābekli, mazina cukura līmeni asinīs, lieto bronhītu, reimatisma, artrītu, klepus un neiralģiju ārstēšanā, efektīva stafilokoku un streptokoku infekcijas ārstēšanā.

Ziemciešu ēteriskā eļļa

Eļļai ir antiseptiska, pretsāpju, urīndzenoša un menstruālā cikla normalizējoša iedarbība, veicina atkrēpošanos. Uzlabo vielmaiņu un stimulē asinsriti. Lieto skalošanai kakla sāpju gadījumā.

Austrālijas sudrabkoka ēteriskā eļļa

Eļļu lieto inhalācijās bronhiālo slimību gadījumos. Ieziežot šo eļļu kakla rajonā, tiek noņemta muskuļu spriedze. Iedarbība: antiseptiskas, spazmolītiskas, pretsāpju īpašības, veicina atkrēpošanu, spēcīgi iedarbojas uz asiņošanas apturēšanu.

Krustnagliņas ēteriskā eļļa

Eļļai piemīt dažādas vērtīgas īpašības. Senajā Ķīnā iedzīvotāji pirms apmeklējuma pie augstām amatpersonām grauzuši krustnagliņas elpas uzlabošanai, lai neaizkaitinātu vadītāju. Eiropā krustnagliņas novērtēja tikai viduslaikos un sāka pievienot nabadzīgāk pagatavotām maltītēm, lai piešķirtu garšu. Tām ir stimulējoša, pretsāpju darbība, veicina atkrēpošanu, pazemina temperatūru.

Kumelītes drogas

Drogas satur 0,5-1,5% ēterisko eļļu, kuras galvenā aktīvā sastāvdaļa ir bisabolols un kurai piemīt pretiekaisuma, pretalerģiska un nomierinoša iedarbība. Medicīnā to lieto kā pretsāpju līdzekli un kā viegli nomierinošu līdzekli pret bezmiegu. Kumelīšu tēja būs nomierinoša un nogurumu mazinoša, komprese (piemēram, uz sāpošām locītavām vai pie muskuļu sastiepumiem) — sāpes atvieglojoša.

Timiāns

Timiāns satur apmēram 2% ēteriskās eļļas (galvenās sastāvvielas: cimols, timols- ēteriskajā eļļā 20-40%), rūgtvielas, miecvielas, sveķveida vielas, pigmentus. Tam piemīt baktericīda un dezinficējoša iedarbība. Tautas medicīnā to plaši lieto pret garo klepu un bronhītu, jo tas sašķidrina gļotas. Farmaceitiskajā rūpniecībā to izmanto sīrupu, ekstraktu un ārstniecisko tēju gatavošanai.

Kliņģerītes

Klinģerītes ziedlapiņās ir daudz karotīna, arī likopīns, citroksantīns, ēteriskās eļļas, gļotvielas (4%), organiskās skābes, triterpēni, bioflavonoīdi. Kliņģerīšu lapās sastopama rūgtviela kalendīns, saponīni, miecvielas (6,4%). Sēklās ir augu eļļa, alkaloīdi. Augam ir izteiktas fitoncīdu īpašības. Ir pretaudzēju aktivitāte. Tējas izmanto kā sviedrēšanas un atkrēpošanas līdzekli, saaukstēšanās gadījumos, pret krampjiem, galvassāpēm un reiboņiem. Kliņģerīšu iedarbība ir antiseptiska, baktericīda, sāpju remdinoša.

Mūsdienās ik uz soļa dzirdam par ilgtermiņa investīcijām: ņemot kredītu bankā, izvēloties studiju programmas utt. Protams, veselības aprūpē vienmēr būs situācijas, kad vajadzīga ātra rīcība, ātrs efekts, taču kopumā veselība noteikti ir pelnījusi, lai par to domātu ilgtermiņā.

Raksta tapšanā konsultējuši:
Dins Sumerags, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas otorinoralingologs,
Liene Āķīte, „Taka Spa” aromakonsultante

Saistītie raksti:

Kādas ēteriskās eļļas un kādās devās lietot bērniem, grūtniecības laikā, cilvēkiem pēc 60, alerģiju un bronhiālās astmas gadījumā

Lai deguns pēc iesnām "nelobās"

Pēdu masāža - līdzeklis pret iesnām

Modernā dzīvesveida kliedziens - alerģijas

Nemazgā rokas? Iepazīsties - Rota vīruss

Praktiskas receptes saaukstēšanās un gripas profilaksei un cīņai ar simptomiem

Saaukstēšanās profilakses abc

Sporto, bet nekaitē veselībai

Sporta traumas. Profilakse un ieteikumi, ko darīt, ja gadījies savainoties

Par kalpošanu citiem un veselīgu dzīvošanu - intervija ar jogas pasniedzēju Baibu Kranāti - Lazdiņu

Kas ir saaukstēšanās?

Kondicionieru ietekme uz mūsu veselību

Klepus - dabisks sveiciens pavasarim

Ko iesākt ar sliktu elpu, blaugznām, aukstumpumpām u.c. kaitēm? Iepazīsti dabīgas alternatīvas rūpēs par veselību un līgo visu vasaru!