Dzīve līdzsvarā – intervija ar aromterapijas speciālisti Lieni Āķīti09.12.2008

- Pirmo reizi ar aromterapiju saskāros pirms deviņiem gadiem, mācoties Rīgas Kosmētikas skolā. Vēlāk izglītojos pie aromterapijas speciālista no Lielbritānijas Jana Kuzmireka. Tomēr toreiz aromterapija mani interesēja no kosmētikas skatupunkta, mazāku uzmanību pievērsu tās ietekmei uz cilvēka psiho-emocionālo stāvokli un veselību. Jāatzīst, ka sākumā šai lietai tā līdz galam neticēju. Kad mums kursos pasniedzēja stāstīja, ka, piemēram, lavandas eļļu var dzert, skatījos un domāju – ko jūs man stāstāt! Tomēr, saņēmos un pamēģināju vienu pilienu. Pārliecina tas, ka redzi, kā tas viss darbojas. Ka klients, kuram līdz tam rīts sākas ar antidepresantiem, bet vakars noslēdzas ar miegazālēm, pirmo reiz pēc ilgiem laikiem aizmidzis bez miega zālēm. Ka ar procedūrām reizi divās nedēļās pus gada laikā šis cilvēks tiek vaļā no nepieciešamības lietot antidepresantus. Protams, vieglāk ir pastiept roku pēc kaut kādām ķīmiskajām zālēm. Eļļu iedarbība reizēm ir lēnāka, toties pamatīga. Pēc tam cilvēkam ir grūti izsist pamatu zem kājām. Šobrīd nevienām zālēm vairs neticu tā, kā eļļām.

- Vairs neiegriežos aptiekā.

- Divreiz gadā pa vienai dienai temperatūra uzkāpj līdz 38 grādiem. Bet tas vairāk ir saistīts ar kaut kādiem stresiem, kas tevi noliek pie vietas - liek vienu dienu mierīgi pagulēt mājās, bet pēc tam viss atkal ir labi. Meitiņai ir tieši tāpat. Pirmajā gadā, kad bērniņš bija vēl pavisam mazs, baidījos uzņemties atbildību. Attiecībā uz sevi tu it kā zini, kā rīkoties, bet kad slimo bērns, parasti gribās prasīt padomu citiem. Tāpēc viņa ir dabūjusi arī antibiotikas. Bet vienā brīdī izlēmu, ka ārstēšu pati. Šobrīd ir tā, ka gan manā, gan manas māsas un brāļa ģimenē antibiotikas nelietojam. Ar slimībām tiekam galā pateicoties eļļām. Par sevi varu teikt, ka, kopš strādāju ar eļļām, esmu kļuvusi emocionāli līdzsvarotāka. Diezgan bieži sevi pieķeru pie domas, ka attiecīgā situācijā pirms dažiem gadiem es noteikti būtu uzsprāgusi. Protams, kaut kas nāk vienkārši ar gadiem. Eļļas ļauj ļoti labi nodiagnosticēt sevi, daudz ātrāk sadzirdēt, sajust, ka kaut kas nav tā, kā vajag. Nav jāgaida, kad parādīsies kaut kādas veselības problēmu sekas, jo to cēloņus var novērs jau pašā sākumā. Tu pasmaržo vienu otru eļļiņu un tev ir skaidrs, kas un kāpēc tagad ir jāpalieto. Tas ir līdzīgi kā bērniem, kas ļoti labi jūt to, kas viņiem ir vajadzīgs. Bērnam, piemēram, nepatīk kā pieaugušajiem ēst kopā vairākus ēdienus. Ir brīdis, kad viņš grib burkānu, kartupeli un pēc kāda laika viņam prasās ēst gaļu. To, kuras pogas, kurā brīdī ir jāpiespiež un kuras labāk neaiztikt, tagad intuitīvi jūtu arī sevī. Intuīcija piemīt katram cilvēkam, vienkārši laika gaitā mēs esam iemācījušies tajā neieklausīties. Eļļas kaut kādā mērā noņem šos psiholoģiskos rāmjus, iemāca vairāk uzticēties un ieklausīties sevī, atļauties darīt to, ko vēlies pats, nevis uztraukties, kā tas izskatīsies no malas, ko padomās citi. Ko eļļas man ir atņēmušas? Prieku iesmaržināties un iepirkties lidostu beznodokļu un smaržu veikalos! (Smejas) Ar to tagad ir cauri. Trīs gadus nelietoju vairs nekādas sintētiskās smaržas. Tagad ķīmiskās smaržas mani kaitina. Kad gribu sasmaržoties, no kādām trīs eļļām izveidoju pati savu aromātu buķetīti. Tā kā diendienā savā darbā darbojoties ar eļļām, vakaros bieži vien nelietoju pilnīgi nekādu kosmētiku. Sejas krēmus lietoju periodiski un gatavoju pati. Sajaucu kopā dabīgus produktus – to, kas konkrētajā brīdī man ir vajadzīgs. Parasti izmantoju alvejas želejas bāzi, kurai piepilinu dažādas bāzes eļļas, piemēram, saldo mandeļu, kviešu dīgstu vai burkānu sēklu un dažādas ēteriskās eļļas. Visu daru pēc izjūtām. Parasti tiek taisītas divas krēma bundžiņas – viena domāta man, otru sev gatavo meitiņa. Tas mums abām ir izveidojies par jautru rituālu. Meita ļoti labi atpazīst lavandas eļļu, ko viņa uzskata par maģisko eļļu, kas palīdz pilnīgi visam.

 

- Ja cilvēks vadīsies pēc sava deguna, neko nevar izdarīt nepareizi. Nav ieteicams sākt uzreiz ar četrdesmit eļļām. Ar vienu eļļu var ārstēt simts slimības, tāpat, kā ar simts eļļām var ārstēt vienu slimību. Eļļu ķīmiskais sastāvs ir ļoti plašs. Mono jeb vienveidīgajās eļļās ir apmēram 120 aktīvu vielu, plašajās - aptuveni 600. Viena un tā pati eļļa atkarībā no devas var būt gan nomierinoša, gan emocionāli uzbudinoša. Galvenais, sākot darboties ar eļļām, ir pārliecināties, ka tās ir kvalitatīvas ēteriskās eļļas, nevis aromātiskās eļļas. Sākt strādāt ar trīs līdz piecām eļļām, ko iepazīt tā pa īstam un tikai pēc tam mēģināt nākamās. Tradicionāli lielākai daļai cilvēku patīk citrusaugu eļļas. Protams, ir lietas, kas ir jāzina. Piemēram, ka, lai neiedzīvotos pigmenta plankumos, šīs eļļas nedrīkst klāt uz ādas, ja plāno iet uz solāriju vai uzturēties saulē.

Eļļas katrs var izvēlēties atkarībā no sava maciņa iespējām. Ne vienmēr dārgākās eļļas, piemēram, burkānu sēklu vai kviešu dīgstu eļļas, ir labākās ikdienas lietošanai. Bieži vien tām ir ļoti specifisks aromāts, kas var nepatikt. Bāzes eļļas, tādas kā saldo mandeļu vai vīnogu kauliņu eļļa, ir salīdzinoši lētākas. Turklāt, piepilinot tām kādu no ēteriskajām eļļām, ir jūtams tikai attiecīgās ēteriskās eļļas aromāts. Patiesībā, cilvēkam nemaz nevajag censties ļoti konkrēti noraksturot savas vēlmes attiecībā uz aromātiem. Ir jāsmaržo! No tā, kādas eļļas izvēlas klients, varu noteikt to, vai cilvēks, piemēram, meklē kaut kādas psiho-emocionālas pārmaiņas, aizsardzību, vai problēma ir vienkāršs fizisks pārgurums. Lietošanai mājās pietiek ar universālajām eļļām, ko var izmantot visam – tējas koka, lavandas eļļas, kaut kas no citrusaugiem. Katrai eļļai var atrast aizvietotājeļļu, ko var lietot, ja kāds aromāts nepatīk.

- Es tā arī daru. Pārsvarā mēs zinām, ko konkrētā dienā darīsim. Piedalīšanās semināros un publiska uzstāšanās nav mana ikdiena un no manis emocionāli prasa daudz, tāpēc, lai tiktu pāri lielajam uztraukumam, šādiem pasākumiem, strādājot ar eļļām, sāku gatavoties jau kādas trīs dienas iepriekš. Protams, nav iespējams sevi ar eļļām nozombēt tādā mēra, ka uztraukuma nav vispār. Tomēr, piemēram, kadiķis, eikalipts, kas ir arī GreenDo™ ēterisko eļļu maisījuma sastāvā, ir svarīga brīdī, kad cilvēks sāk zaudēt ticību sev. Kuram no mums to nevajag? Piparmētra, piemēram, liek aktīvāk strādāt smadzenēm. Ar eļļām sev var ļoti labi palīdzēt, kad tuvojas sesijas, darba pārrunas. Protams, nevar otrā cilvēkā radīt nepatiesas sajūtas attiecībā pret sevi, tomēr, ja pastāv kaut kādas simpātijas un labvēlība, ar eļļām to ir iespējams atvērt un pastiprināt.

- Ar to var spēlēties, tomēr es neesmu šīs melnās maģijas piekritēja. Principā, iespējas pastiprināt sevī vai otrā cilvēkā dažādas izjūtas, bagātinot attiecības, ir ļoti plašas un interesantas. Mēs pat ar degunu varam šīs smaržas it kā neuztvert, bet smadzenes šo informāciju nolasa. Aprakstos par to, kā Cēzars satiek Kleopatru, tiek uzsvērts tas, cik skaista viņa bijusi. Patiesībā, telpa, kurā viņa toreiz atradās, bija izklāta ar 40 cm biezu rožu ziedlapiņu paklāju. Rozes ir ārkārtīgi spēcīgs dzimumtieksmi uzbudinošs līdzeklis. Tāpēc par to, cik skaista Kleopatra patiesībā ir bijusi, mēs nevaram spriest, bet par to, ka gudra, gan.

- Lai gan neuzskatu, ka esmu cilvēks, kuru ļoti ietekmē rudens iestāšanās, depresijas, šobrīd man ļoti patīk ģerānijas eļļa, kas man palīdz pārvarēt tumsu. Strādājot ar cilvēkiem, no sevis visu laiku dodu, tāpēc vakaros reizēm pietrūkst spēka. Jūtu, ka nemāku īsti sevi aizsargāt no šādas iztukšošanās. Tāpēc man mājās vienmēr ir citronzāles eļļa, kas palīdz atjaunot spēkus un enerģiju. Tā kā darbā esmu ļoti tuvā kontaktā ar cilvēkiem un tiek nojaukta katram ierastā personiskā telpa, ļoti svarīga man ir arī rožkoka eļļa. Lai atjaunotu savu personīgo lauku, procedūras vienmēr noslēdzu ar šo eļļu. Man nepatīk saldenie aromāti, nevaru sevi nolikt romantiskā tipa plauktiņā. Visu laiku esmu uzskatījusi, ka man piemīt „ciparu domāšana” – man labi padodas grāmatvedības lietas. (!) Esmu vairāk praktiska, tāpēc esmu vienaldzīga pret, piemēram, hiacinšu vai rožu eļļu. Tā vietā man daudz labāk patīk pačūlijas eļļa, kas tiek uzskatīta par vīriešu eļļu. Tas laikam tāpēc, ka man patīk kārtīgas un pamatīgas lietas. Esmu kā rožkoks, nevis roze. Koks ar pamatīgām saknēm. Tāpēc man patīk eļļas, kas ir iegūtas nevis no ziediem, bet lapām, stumbra un zariem, viss, kam ir rūgtena garša un smarža. Laikam tāpēc, ka gribu stāvēt ar abām kājām uz zemes. (Smejas)

 

 

- Man nav gadījies sastapt šādus cilvēkus. Ir cilvēki, kam, ilgstoši sajūtot kādu aromātu, sāp galva. Tomēr cilvēki pārsvarā ir ļoti ieinteresēti. Man patīk vērot, kā klienti, kas sākumā par to visu tā kārtīgi pasmejas, atnākot otro reizi, caur smiekliem tomēr ieklausās. Vispārliecinošāk nostrādā iespēja saslimstot septiņos gadījumos no desmit izveseļoties bez zāļu lietošanas. Man reiz bija kliente – izteikta antibiotiku piekritēja. Tomēr brīdī, kad viņa jutās slima, šī sieviete atnāca pie manis, lūdzot palīdzēt. Dabīgās - dzīvās ēteriskās eļļas ir vismaz viens no veidiem, kā varam nedarīt sev pāri. Lai arī cik dārga un kvalitatīva sintētiskā kosmētika tā nebūtu, nevaru vairs to lietot, jo jūtu tajā šo mākslīgo ķīmiju. Ja ēdot ir grūti izvairīties no ķīmijas uzņemšanas, tad vismaz varam neklāt to sev virsu. Varam ne tikai sevi pasargāt, bet arī palutināt.

- Skatoties no makrobiotikas viedokļa, tiek uzskatīts, ka jāēd vietējie produkti, nevis banāni un eksotiski augļi. Šādā aspektā esmu domājusi arī par eļļām. Jāatzīst, eļļu, kas iegūtas no augiem, kādi aug šeit Latvijā, nav nemaz tik daudz. Eļļas ir augu transformētā saules enerģija. Tā kā mēs nevaram kā gājputni pa ziemu aizlidot uz dienvidiem, šo saules enerģiju, kuras mums šeit rudeņos pietrūkst, varam uzņemt ar eļļām, kas iegūtas no augiem, kas auguši dienvidu zemēs. Manuprāt, galvenais orientieris ir cilvēks pats. Vasarā varam lietot atvēsinošo piparmētru, kas aug tepat. Tomēr tā nederēs ziemā. Tad der eksotiskās krustnagliņu un kanēļa eļļas, kam ir sildoša iedarbība. Protams, tās var aizstāt, piemēram, ar rozmarīnu un majorānu. Piekrītu, ka dienvidniekiem mūsu priežu eļļa ir bijusi nebijusi. Bet mums tā ir būtiska, tāpat, kā svešzemju eikalipta eļļa.

- Ja nepārdozē, nezinu nevienu cilvēku, kurš ar eļļām būtu nodarījis sev pāri. Eļļām ir noteikta terapeitiskā deva. Šeit darbojas princips – labāk mazāk, nekā par daudz. Diez vai cilvēkam ienāks prātā glāzē ar ūdeni iepilināt piecus pilienus eļļas un dzert... Kaut gan esmu dzirdējusi par gadījumu, ka tīru ēterisko eļļu iepilina degunā kā deguna pilienus. Iegādājoties eļļas, noteikti vajag noskaidrot, kā tās var lietot, un ko noteikti nedrīkst darīt. Pārsvarā uz visām ēteriskajām eļļām ir informācija, ka neatšķaidītā veidā uz ādas nedrīkst uzklāt. Cilvēki, kuru organisms ir jūtīgs pret dažādām vielām, parasti sevi labi pazīst un neeksperimentē vienlaikus ar vairākām eļļām. Visdrošāk ir eļļu atšķaidītā veidā uzklāt uz apakšdelma un pavērot reakciju – to, vai uz ādas neveidojas, piemēram, apsārtums. Lai gan pastāv uzskats, ka pret ēteriskajām eļļām nav iespējamas alerģijas. Arī es pagaidām savā praksē ar šādām problēmām neesmu saskārusies. Pat tie cilvēki, kuri pirms procedūrām brīdina, ka ir alerģiski, pēc tām nekādu reakciju nav novērojuši. Kosmētiskajiem maisījumiem koncentrācija ir ļoti maza – 2%. Tāpēc eļļu iedarbība ir ļoti maiga, tomēr efektīva. Uzmanīgākiem jābūt, ja eļļas lieto iekšķīgi. Daudzos gadījumos attiecībā uz aromātu cilvēkam ir nevis alerģija, bet vienkārši nepatika. Uzmanība ir jāpievērš kā aromātiem, kas patīk, tā tiem, kas izraisa ļoti lielu nepatiku. Daudzi cilvēki nevar izmantot, piemēram, piparmētru vai mentolu, jo lieto homeopātiju.

Nav iespējams pateikt, cik ilgi vajadzētu lietot kādu eļļu – cilvēks to sajūt pats. Ar eļļām jāstrādā tikai tad, kad jūti, ka tev to vajag. Ja šaubies, labāk neķerties klāt.

- Kā cilvēks, kas nācis no īstiem laukiem, brīnos, ka vairs neizjūtu vajadzību uzturā lietot gaļu. Smejos, ka lēnām kļūstu par veģetārieti. Ik pa laikam gribas no ēdienkartes uz noteiktu laiku svītrot arī citus produktus, piemēram, sieru. Tā vietā labprāt ēdu tvaicētus dārzeņus un sakņu zupas. Agrāk ļoti daudz ēdu saldumus, uz kuriem šobrīd vairs neesmu kāra. Ir gan atsevišķas dienas, kad varu ēst tikai tos vien. Pēdējos divus gadus nelietoju alkoholu. Vienkārši negribas.

- Eļļas, pirmkārt, uztveram caur degunu. Cilvēkam var būt pat ļoti smagas iesnas, bet eļļu molekulas tik un tā caur elpošanas ceļiem iekļūst organismā un iedarbojas uz smadzenēm. Arī uztverei caur ādu tauku slānis nav šķērslis, jo eļļu molekulas ir zibenīgas un ļoti ātri iekļūst asinsritē. Pēc masāžas mollīgākam cilvēkam gan šīs eļļas organismā varētu uzturēties ilgāk, paliekot tauku šūnās. Apaļīgāka cilvēka organisms no eļļu molekulām atbrīvojas aptuveni nedēļas laikā. Taču, ja eļļas lieto tikai kosmētiski kā masāžas eļļu vai krēmu, speciāla attīrīšanās nav nepieciešama. Ieteicams ik pa laikam pamainīt eļļas un to kombinācijas. Protams, ja ir sajūta, ka vajag, vai ja eļļas lieto iekšķīgi ārstnieciska vai profilaktiska kursa ietvaros, pēc ilgākais 40 dienu lietošanas cikla vajadzētu ieturēt vienas nedēļas pauzi.

Runājot par eļļām un riepiņu. Eļļām ir divējāda iedarbība. Aromterapija cilvēku atbrīvo no nepatikas pret sevi. Pie manis reiz sāka nākt kliente, kura uz sevi spogulī varēja paskatīties tikai raudot. Pēc kāda laika viņa man pašapzinīgi paziņoja, ka uz svariem vairs nekāpjot un par savu svaru vairs neuztraucas, jo ir apmierināta ar to, ko redz spogulī. Tomēr apmierinātībā ar sevi dažkārt apsteidz fizisko rezultātu, piemēram, attiecībā uz celulītu. Kursa vidū cilvēkam bieži rodas pārliecība, ka celulīts „jau ir izzudis”, ka viss ir pilnīgā kārtībā un neko vairs nevajag darīt. Izņemot gadījumus, kad celulīts patiešām ir tikai galvā, nevis uz kājām, cilvēkus, kuriem šī patiešām ir nopietna problēma, nereti ir jāpārliecina par nepieciešamību turpināt kaut ko darīt lietas labā. Bet, jāatzīst, ka reizēm man gribās, lai pasaule būtu apaļīgāka. No 70 kg smagas sievietes daudz biežāk strāvo mīļums un pozitīvisms, nekā no tādas, kura sver tikai 55 kg. Man Dievs ir devis to, ka varu nepiedomāt pie sava svara. Tomēr nezinu, vai satrauktos, ja pēkšņi sāktu palikt apaļīga, jo man ļoti patīk apaļie cilvēki. Man ļoti gribās, lai cilvēki ar eļļu palīdzību iepatīkas paši sev.

- Dīvaini, bet tad, kad nestrādāju, rokām ir daudz grūtāk, nekā tad, kad diendienā darbojos ar klientiem. Ja pāris dienas neesmu bijusi darbā, jūtu, ka rokas ir karstas un enerģijas pārlādētas. Kad manas rokas procedūras laikā ir uz cilvēka, reizēm tā kā sarunājos ar to, kas ir tur augšā. (Smejas) Strādāju ar plikām kājām, lai šī otra cilvēka enerģija manī nepaliek, lai es būtu tikai kā novadītājs.

- Nē, divas reizes gadā – martā un septembra beigās - man vajag laiku, lai atietu no darba. Ar māsu un trim māsīcām mums ir izveidojusies tradīcija rudenī laisties uz siltām zemēm prom no ģimenēm, lai padzīvotu tikai sev. Mums visām ir ap četrdesmit, bet ir tāda sajūta, ka mamma iedevusi kabatas naudu un palaidusi izklaidēties. Reizēm ir jābūt egoistei un jāpadomā tikai par sevi. Meitiņai ir tikai pieci gadiņi, tāpēc joprojām raizējos, kā būs, esot ilgāku laiku šķirtām. Esam ļoti tuvas. Biju no tām trakajām mammām, kura bērnu baroja ar krūti līdz gandrīz trīs gadu vecumam.

 

 

Pavasaros kaut kur dodamies visa ģimene. Mani vienmēr velk uz kādām siltām zemēm, kur ir saule. Kaut gan man ļoti patīk staigāt pa Rīgas ielām, kad līst. Tāpēc divas nedēļas nepārtrauktas saules gaismas Taizemē man ir par daudz.

- Tā kā nāku no laukiem, jaunībā domāju, ka dzīvošu tikai pilsētā. Pirms diviem gadiem sapratu, ka Rīgā vairs nevaru, ka pilsētas mūri man gāžas virsū. Tagad dzīvoju nedaudz ārpus Rīgas. Mani neapgrūtina tas, ka pēc darba jāmēro vairāki kilometri līdz mājām, nekaitina sastrēgumi. Man ir svarīgi, lai pie mājas ir mežs. Lai rudenī, kad sagribas sēņu mērci, varu paņemt groziņu un salasīt sēnes. Man patīk apzināties to, ka tepat blakus ir pilsēta, no kuras varu paņemt visu, ko vēlos, un sajust, ka patiesībā man neko no tā nevajag. Lielveikali manī iedzen šausmas.

 

- Arī tā ir lieta, kas ir mainījusies. Agrāk, tuvojoties piektdienas pēcpusdienai, nevarēju sagaidīt darba dienas beigas, lai kaut kur dotos izklaidēties, pie kāda ciemos. Mājās nevarēju nosēdēt. Varbūt tas nāk ar gadiem, bet pēdējā laikā esmu kļuvusi izteikts mājas cilvēks. Par šīm pārmaiņām manī smejas visi mani draugi. Man dzīvē ir divas vietas, kur gribu uzturēties. Kad esmu mājās, mani velk uz darbu, bet kad esmu darbā, pēc kāda laika man jau gribās uz mājam.

- Apzināti vairos no negatīvām emocijām. Tāpēc neesmu pārliecināta, vai saņemšos aiziet uz Gaļinas Poļiščukas izrādi „Ilgu tramvaju”. Šī iemesla dēļ neaizgāju arī uz izrādi „Adata”. Lai gan nespēju skatīties arī stulbas komēdijas vai lasīt Rozamundes Pilčeres romānus. Jūtos labi, ja zinu, ka man tuviem cilvēkiem viss ir kārtībā. Viss pārējais ir sīkumi. Nav svarīgi tas, vai varu aiziet uz labu restorānu vai esmu labi pasportojusi. Pirms vairākiem gadiem mammai naktī nodega vecā māja, kurai blakus atradās jaunā māja. Sadega jaunajai mājai sagādātās mantas. Mamma šausmīgi pārdzīvoja. Toreiz viņai teicu, ka nav taču par ko raudāt, ka ir jāpriecājas! Uguns izcēlās naktī, kad mājās atradās mans tētis, vecaistēvs, mana māsa, kura toreiz gaidīja bērniņu un viņas dēls. Bet neviens neaizgāja bojā.

Vēl man ir svarīgi mūsu radu kopā sanākšanas pasākumi, ko organizējam četras reizes gadā. Kopā svinam Jāņus, augustā rīkojam ezera svētkus. Šo tradīciju atceros kopš bērnības. Kādu laiku tā bija pārtrūkusi, bet nu jau trešo gadu atjaunojusies ar jaunu sparu. Šos pasākumus gaida gan mana paaudze, gan jaunieši. Tāpēc arī uz mūsu piecu māsīcu kopīgiem ceļojumiem skatos kā uz milzīgu vērtību un esmu pateicīga mammai un vecmammai, kura šīs attiecības ir centusies uzturēt, visas mūs turējušas kopā.

 

 

Intervēja Zanda Mālniece

 

Sevi interesējošos jautājumus par aromterapiju un ēteriskajām eļļām Lienei Āķītei uzdodiet Forumā. Jums tiks atbildēts dienas laikā. Uz Forumu