Dzīvē viss patiesi skaistais un vērtīgais – mīlestība, veselība, gaiss un dabas skaistums mums jau ir dots, tikai mēs, nebeidzamajā skrējienā pēc labākas dzīves, šo patiesību nereti aizmirstam. Mēs esam GreenDo™ ģimene, kas atklājusi, ka atgriešanās pie pamatvērtībām un veselīga dzīves veida palīdz veidot ne tikai harmoniskas attiecības ģimenē, bet arī dzīvot saskaņā ar sevi un būt laimīgiem!

Ģimene

Citi bloga ieraksti

10 jautājumi par imunitāti24.11.2010

10 jautājumi par imunitāti Katram ir zināms, ka spēcīga imūnsistēma – tas ir labi, jo tā ļauj izsargāties no saaukstēšanās un citām vīrusu infekcijām. Bet kas īsti ir imunitāte un kā tā darbojas? Kas visvairāk apdraud mūsu imūnsistēmu? Kāpēc slimojam, neskatoties uz to, ka cenšamies dzīvot saskaņā ar veselīga dzīvesveida principiem? Kā atgūt veselību pēc pārslimotas vīrusu infekcijas? Kādi simptomi liecina par novājinātu imunitāti...
Lasiet interviju ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsti imunoloģi Dr.med. Nataļju Kurjāni

Kā īsti darbojas imunitāte?

Imunitāte ir organisma aizsardzības veids pret jebkurām svešām vielām – gan eksogēnām (ārējas izcelsmes), gan endogenām (iekšējas izcelsmes). Šādas aizsardzības bioloģiskā loma ir nodrošināt paša organisma ģenētisko veselumu visā tā dzīves laikā.

Imūnā sistēma ir organisma visdinamiskākā sistēma, kurai piemīt pašregulācijas spējas un kas viena no pirmām reaģē uz jebkurām izmaiņām organismā. Traucējumi vienā no trim savstarpēji saistītām sistēmām - imūnā, endokrīnā un nervu sistēma - tūlīt ķēdes reakcijas veidā izraisa turpmākas pārmaiņas veselībā.

Kas visvairāk nodara ļaunumu imunitātei?

Imūnās sistēmas funkciju var ietekmēt daudzi un dažādi faktori, kurus nosacīti var iedalīt eksogēnos (sociālie, ekoloģiskie, medicīniskie utt.) un endogēnos (somatiskās un infekcijas slimības, endokrīnie traucējumi utt.).

Nelabvēlīga apkārtējā vide, hronisks stress, nepilnvērtīgs uzturs, rezistento vīrusu un baktēriju uzbrukums utt. – tas viss negatīvi ietekme imūno sistēmu.

Kur mūsu organismā atrodas imunitātes stratēģiskais vadības centrs/-i?

Imūnās sistēmas centrālie orgāni ir aizkrūts dziedzeris un kaulu smadzenes, kuriem nosacīti var piedēvēt imunitātes vadības centru funkcijas. Bet arī perifēriskiem imūnās sistēmas orgāniem, piemēram, limfmezgliem un limfatiskajai sistēmai kopumā, ir svarīga nozīme.

Vai spēcīgai imunitātei pietiek ar veselīgu un sabalansētu ēdienkarti, fiziskām aktivitātēm un izgulēšanos?

Dažiem cilvēkiem, kuru organisms ir spēcīgs, ar to pietiek. Bet pārsvarā gadījumu tas nav pietiekoši. Imunitātes aizsargspējas ir atkarīgas no organisma individuālām īpatnībām, ko nosaka ģenētika, vecums, dzīvesveids, darba un apkārtējas vides apstākļi, nervu sistēmas tips u.c. faktori. Ņemot vērā, ka imūnā sistēma strādā vienoti ar nervu un endokrīno sistēmu, jārūpējas par organisma kopīgo līdzsvaru.

Cik lielā mērā imunitāti ietekmē vides faktori? Vai dzīvojot pilsētā par imunitāti ir jārūpējas vairāk?

Apkārtējās vides ķīmiskais piesārņojums, tāpat arī elektomagnētisko lauku ietekme, radiācijas starojums, piemēram, avāriju dēļ, troksnis u.c. faktori jau ir kļuvuši par sociāli nozīmīgām problēmām. To uzskatāmi parāda, piemēram, arvien pieaugošā sadzīves ķīmijas ietekme uz mūsu organismu. Par tehnoloģisko progresu diemžēl jāmaksā ļoti dārgi – ar iedzīvotāju organisma aizsardzības reakcijas spēju pazemināšanos. Tāpēc pilsētniekiem par savu imunitāti tiešām jārūpējas vairāk.

Vai dabīgu saaukstēšanās profilakses līdzekļu (ar uzsvaru uz „dabīgu”) lietošanai - piemēram, tēju, ēterisko eļļu un tml. - vīrusu infekciju sezonā būtu jābūt tikpat pašsaprotamai un nepieciešamai, kā regulārai zobu tīrīšanai, ņemot vērā visus negatīvos vides faktorus, kas raksturo mūsdienu cilvēka ikdienu un negatīvi ietekmē imunitāti?

Jā, tas būtu ideāli un ieteicami, tāpat kā visiem zināmie padomi regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, ēst pilnvērtīgi, nelietot pārmērīgi alkoholu un nesmēķēt. Diemžēl dzīvē bieži notiek savādāk. Mēs nerūpējamies par sevi, nenovērtējam to, kas mums ir – veselību. Turklāt saslimstot gribam piedzīvot tūlītēju izveseļošanos, iedzerot vienu pašu „brīnumtableti”. Bet tas tā nevar turpināties vienmēr. Organisma rezerves ir ierobežotas, vienam vairāk, otram mazāk. Nerūpējoties par savu veselību savlaicīgi un regulāri, agri vai vēlu tās tiek izsmeltas. Vienmēr jāatceras, ka jebkuru slimību ir vieglāk nepieļaut nekā ārstēt.

Kā visefektīvāk un ātrāk atjaunot imunitāti pēc slimības, t.sk. pēc antibiotiku lietošanas?

Tas ir atkarīgs no katra organisma individuālā vispārēja stāvokļa. Ir cilvēki, kuriem imunitāte ļoti ātri atjaunojas, vienkārši intuitīvi sargājot sevi no pārslodzes.

Bet parasti pēc pārslimotas vīrusu infekcijas slimības darba spēju atjaunošanai papildus ir ieteicams īss B grupas vitamīnu kurss (astenizācijas gadījumā, kad ir izteikts bezspēks). Dabīgs B vitamīna avots ir gaļa, aknas, zivis, piena produkti, olu dzeltenumi, auzu pārslas, rupjmaize, graudu maize, valrieksti, augļi un dārzeņi, piemēram, burkāni, spināti, tomāti, kartupeļi, avokado, persiki un banāni.

Var lietot arī aminoskābju kompleksus, kā arī dažādus fitopreparātus imūnsistēmas darbības uzlabošanai (piemēram, kas satur lapegli, beta-glukānu, priežu ekstraktu, eleuterokoku, žeņšeņu u.c.).

Jāņem vērā, ka vitamīnu kompleksus nav ieteicams lietot tieši slimošanas laikā, jo tas nedos gaidāmo rezultātu. Izņēmums ir C vitamīns, ko var uzņemt dabīgā veidā, piemēram, ēdot dzērvenes, upenes, kāpostus, kivi, citrusaugļus, pīlādžu un dzerot mežrozīšu tēju.

Antibiotiku lietošanas gadījumā vai pēc pārslimota zarnu trakta vīrusa normālas mikrofloras atjaunošanai papildus minētajam ieteicams lietot probiotikas.

Kādas ir dabīgo līdzekļu priekšrocības, rūpējoties par veselību?

Nekaitīgums, dabīgums un piemērota efektivitāte, ko raksturo to ilgtermiņa spēcinošā iedarbība uz organismu kopumā, dabīgos līdzekļus lietojot regulāri vai atkārtotu kursu veidā.

Vai imunitātes aizsargspējas dažādos dzīves periodos atšķiras?

Protams. Bērniem, kuriem vēl pilnībā nav attīstījusies gan imūnā, gan nervu, gan endokrīna sistēma, aizsargspējas ir ievērojami vājākas.

Ņemot vērā aizkrūts dziedzera dabīgo novecošanos (involūciju), kas sākas jau sasniedzot 25 gadu vecumu, un arī jau minēto sistēmu (imūnsistēmas, endokrīnās un nervu sistēmas) „izsīkumu” (vai „pārtēriņu” - mūsu dzīves ritmu nevar salīdzināt ar iepriekšējo gadsimtu), par savu imūno sistēmu ir jārūpējas katram. Jo īpaši mūža otrajā pusē, kad papildus pastāv arī augstāks risks saslimt ar slimībām, kas tiek asociētas ar vecumu, ar tādām kā onkoloģiskās un autoimūnās saslimšanas.

Kas liecina par novājinātu imunitāti?

Biežas vīrusu infekcijas - biežāk nekā 3-4 reizes gadā pieaugušiem un 6-8 reizes gadā bērniem. Biežas bakteriālas infekcijas – piemēram, atkārtotas angīnas, otīti, bronhīti, blakusdeguna dobumu iekaisumi, recidivējošās rozes, furunkulozes vai abscesi, atkārtotas urīnceļu infekcijas, atkārtotas sēnīšu infekcijas. Hronisks „noguruma sindroms”, ilgstoša subfebrilitāte (paaugstināta temperatūra (37,2-37,5 grādi) bez skaidra cēloņa), recidivējošas herpes vīrusu infekcijas u.c. simptomi.

Saistītie raksti:

Kas jāzina par vīrusu infekcijām?

Rūpējies par kakla veselību sportojot

GreenDo™ dabīgie līdzekļi kāju veselībai un Tavam dzīvesveidam!

Pēdu masāža - līdzeklis pret iesnām

Kādas ēteriskās eļļas un kādās devās lietot bērniem, grūtniecības laikā, cilvēkiem pēc 60, alerģiju un bronhiālās astmas gadījumā

Kas ir saaukstēšanās?

Lai deguns pēc iesnām "nelobās"

Modernā dzīvesveida kliedziens - alerģijas

Nemazgā rokas? Iepazīsties - Rota vīruss

Sporta traumas. Profilakse un ieteikumi, ko darīt, ja gadījies savainoties

Par kalpošanu citiem un veselīgu dzīvošanu - intervija ar jogas pasniedzēju Baibu Kranāti - Lazdiņu